Ziedošo Ķiršu Zemes nacionālā valūta ir jena. Japāņu valodā tā tiek apzīmēta ar “円”, bet, lai atvieglotu starptautisko saziņu, vispārējā apritē parasti lieto “¥” – raksturīgo divkāršo “Y”. Jena, lai gan tā ir noslēpumaina un maz interesē Eiropas iedzīvotājus, starptautiskajā valūtas tirgū ieņem vienu no vadošajām pozīcijām – aiz dolāra un eiro.
Japānas valūtas nosaukumu iedvesmoja Rietumu sudraba monētas, kas sāka parādīties šajā salu valstī, kad tā pēc Meidži revolūcijas atvērās globālai ietekmei. Jena, kas burtiski nozīmē “apaļš”, noteica to monētu formu, kuras izmantoja ārvalstu tirgotāji, kuri ieradās Ziedošo Ķiršu Zemē, lai iegādātos eksotiskas preces, piemēram, tēju, porcelānu un smalku zīdu. Ņemot piemēru no Rietumu ekonomikas, japāņi 1871. gadā nomainīja savas vecās monētas – lietas un ovālas – ar apaļām kaltām monētām. Tādējādi globālā tendence sasniedza ne tikai Japānu, bet arī pārējos Tālos Austrumus. Tāpēc Ķīnas, Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas nacionālo valūtu nosaukumi skan tik līdzīgi – juaņa (Ķīna) un vons (Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja) ir vienkārši “apaļas monētas”.
Sākotnēji jenas tika sadalīta simtdaļās un tūkstošdaļās – seni un rini, kas funkcionēja kā atsevišķas mazas monētas. Desmit gadus pēc jenas ieviešanas Japānas tirgū apgrozībā nonāca arī 1-20 jenu banknotes. Salīdzinājumā ar mūsdienu nominālvērtībām (līdz pat 10 000 jenu) vecās šķiet diezgan smieklīgas. Tomēr vairāk nekā 150 gadu laikā Japānas valūtas vērtība ir krasi mainījusies. Pēc Otrā Pasaules kara jenas kurss bija ārkārtīgi zems – okupācijas vara noteica tās vērtību 1/360 USD apmērā. Japānas tautsaimniecības straujās izaugsmes gados valsts valūta pakāpeniski nostiprināja savas pozīcijas, lai 20. gadsimta 90. gados sasniegtu vienu no savām augstākajām vērtībām. Pašlaik Japānas jenas kurss saglabājas samērā stabils – aptuveni 1/110 ASV dolāra. 100 jenu ir aptuveni 3,06 zlotu.
Japānas naudas izskats interesēs arī estētikus un numismātikas entuziastus. Tāpat kā daudzām citām valstu valūtām, arī jenai ir valstij raksturīgi grafiski motīvi. Uz apaļajām monētām attēloti tādi Japānai raksturīgi augi kā rīsi, krizantēmas, bambusi un paulovnijas. Netrūkst arī ķiršu ziedu (protams!) vai vispārēji populārā mandarīna augļa. Japānas monētas atkarībā no nominālvērtības izgatavo no alumīnija, vara, cinka, alvas un niķeļa. Mazākajai nominālvērtībai – 1 jenai – izmanto tikai alumīniju, padarot monētu tik vieglu, ka tā var brīvi peldēt. Savukārt 5 un 10 jenu monētām ir izteiksmīgs caurums, kam, pretēji šķietamajam, nav tikai estētiska funkcija. Tas samazina vienas monētas kalšanas izmaksas, apgrūtina darbu krāpniekiem un palīdz vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem atšķirt dažādu nominālvērtību monētu formas.
Savukārt Japānas banknotes rotā slavenu personību portreti un japāņiem īpaši nozīmīgu vietu skati. Uz 1000 jenu banknotes attēlots izcilais zinātnieks Hidejo Noguči un dižais Fudzi kalns. Lielākās nominālvērtības – 10 000 jenu – banknoti rotā japāņu literatūras meistara Jukiči Fukuzavas portrets un Fēnikss no Fēniksa paviljona Bjodoinā.
Japānas valūtas vēsture neapšaubāmi ir nozīmīga Japānas kultūras elements un atspoguļo valsts vēsturi, kas pēc gadsimtiem ilgas pilnīgas noslēgtības pakāpeniski ir atvērusies globālai ietekmei. Tomēr, ja plānojat ceļojumu uz Ziedošo Ķiršu Zemi, noteikti vairāk interesēs praktiski padomi par Japānas valūtas maiņu, iespējamiem norēķinu veidiem un… Japānas cenām, nevis jenas vēsture.
Japāna parasti tiek asociēta ar progresu un augstu tehnoloģiju attīstību – tas ir pamatoti. Tomēr, neraugoties uz šķietamību, japāņi ir diezgan atturīgi un reti izmanto modernas maksājumu metodes. Tāpēc, dodoties uz Japānu, jums jābūt gataviem tam, ka daudzviet nevarēsiet norēķināties ar karti un būs nepieciešams pietiekams daudzums skaidras naudas. Un tas diemžēl prasa zināmas pūles – ne tikai augsto ceļošanas izmaksu dēļ.
Labākais un drošākais risinājums, protams, ir apmainīt valūtu pirms došanās prom no valsts. Lai gan eiro un dolārus var vienkārši samainīt tuvākajā valūtas maiņas punktā, iegūt jenas var būt nedaudz sarežģītāk. Japānas valūtu var pasūtīt dažās bankās vai arī varat noskaidrot, vai tā ir pieejama kādā no vietējām valūtas maiņas punktiem. Jebkurā gadījumā ir vērts atcerēties iepriekš noskaidrot aktuālo JPY maiņas kursu un salīdzināt to ar maiņas punkta piedāvājumu.
Ja tomēr neizdodas samainīt naudu Polijā vai vienkārši nepatīk ceļot ar lielāku skaidras naudas summu, jenas var izmaksāt arī uz vietas. Bankomātus, kas pieņem ārvalstu kartes, var atrast diennakts 7-eleven veikalos un pasta nodaļās. Tomēr ņemiet vērā, ka bankas var iekasēt augstu komisijas maksu par ārvalstu operācijām un dubultu valūtas konvertāciju – darījuma laikā zloti vispirms tiek konvertēti eiro un tikai pēc tam jenās.
Ceļotājiem, kas plāno ceļojumu uz šo salu valsti, vissvarīgākais no finanšu jautājumiem ir… Japānas cenas. Pat pieredzējušiem Austrumu mīlētājiem, kuri jau agrāk ir ceļojuši uz citām Āzijas valstīm ar zemu budžetu, Japāna bieži vien šķiet nesasniedzams galamērķis – tieši ekonomisku apsvērumu dēļ. Vai tas tiešām tā ir? Saskaņā ar Apvienotās Karalistes jaunāko “Holiday Money Report 2018″11 analīzi Japāna ierindojas otrajā (ņemiet vērā!) vietā starp lētākajiem tūrisma galamērķiem! Ziņojumā aplūkotas populārāko brīvdienu pirkumu un izklaides cenas, piemēram, ūdens pudele, dzēriens, vakariņas diviem un pat saules krēms vai līdzeklis pret kukaiņiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Japānas cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 20 %, ļaujot Japānai pakāpties no astotās uz otro vietu reitingā.
Protams, pētījumā minētie izdevumi ir tikai neliela daļa no kopējām uzturēšanās izmaksām, kuru nozīmīga daļa cita starpā ir transports. Vienas dienas biļete Tokijas metro maksā 710 jenas jeb vairāk nekā 4,40 EUR, savukārt brauciens ar ātrgaitas vilcienu šinkansen no Tokijas uz Osaku maksā aptuveni 14 000 jenu jeb aptuveni 9,9 EUR. Ja vēlaties ietaupīt naudu par naktsmītni, meklējiet lētākas iespējas, piemēram, hosteļus vai Airbnb. Divvietīgu istabu Tokijā var rezervēt par aptuveni 9000 ¥ (56 EUR), bet guļvietu kopmītņu istabā – tikai par 2000 ¥ (aptuveni 13 EUR). Japānas pārtikas cenām nevajadzētu biedēt arī tūristus, kas pieraduši pie Rietumeiropas standartiem. Kā ātru uzkodu gandrīz katrā veikalā var iegādāties barojošu onigiri jeb japāņu rīsu sviestmaizi par 160 jenām jeb aptuveni 1 EUR. Tradicionālais, sātīgais ramen lētākos restorānos maksā 800 ¥ (aptuveni 5 EUR), un oriģinālos suši var iegādāties lētāk nekā Polijā. Protams, ir arī vietas, kur pat par pamata ēdieniem jāmaksā vairāki tūkstoši jenu, taču, izvēloties lētākus variantus, var viegli iekļauties noteiktā budžetā, nezaudējot kulinārijas atklājumu prieku.
Ja Tu sapņo par piedzīvojumiem Japānā, bet finansiālās rūpes ir atturējušas Tevi no ceļojuma plāniem, kāpēc gan nepārrēķināt savas izmaksas un neapmeklēt lētākus tūrisma piedāvājumus? Lai gan Japāna patiešām nav viena no lētākajām vietām pasaulē, nav tik slikti, kā izskatās – ar nelielu piepūli un atjautību pat Japānā var ceļot economy standartā!
1 https://www.postoffice.co.uk/travel-money/holiday-costs-report