POPULĀRĀKIE VĪRIEŠU UN SIEVIEŠU JAPĀŅU VĀRDI

Vārdu izvēlē Japānā

Daudzi japāņi uzskata, ka vārds var noteikt bērna raksturu un pat ietekmēt viņa panākumus dzīvē un kontaktus ar citiem cilvēkiem. Vārdi bieži tiek izvēlēti atbilstoši bērna īpašībām – ja, piemēram, viņš daudz smejas vai viņam ir gaiši mati, tas var atspoguļoties viņa vārdā. Japāņu vārdus var iedalīt vīriešu un sieviešu, bet ir arī liela grupa no tiem, kas nav piešķirti nevienam dzimumam. Lielākā daļa vārdu ir rakstīti ar kanji rakstzīmēm, lai gan dažiem izmanto hiragana, katakana un pat kanji un kana kombināciju. Japānas Tieslietu ministrija regulē tādu vārdu piešķiršanu, kuros ir kanji rakstzīmes, lai citi tos varētu viegli izlasīt un uzrakstīt.

Japāņu vīriešu vārdi un to nozīme

Saskaņā ar tradīciju dotajam vārdam ir jābūt ar noteiktu nozīmi. Vēl nesen vecāki pievērsa uzmanību tam, lai tas saturētu īpašības, ko viņi vēlas savai atvasei. Pēdējos gados ir vērojams, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ne tikai vārda nozīmei, bet arī tam, kā tas skan. Vīriešu vārdos bieži vien ir tādas zīmes kā hiro (“plašs”, “plašs”), ki (“koks”, “stāvošs”) un ta (“liels”, “resns”). Tie var beigties ar hiko, piemēram, Katsuhiko (勝彦), suke, piemēram, Keisuke (慶介), vai hei, piemēram, Junpei (淳平). Vārdi, kas beidzas ar o un shi, parasti ir vīriešu, piemēram, Teruo (輝夫), Akio (昭雄), Atsushi, Takashi vai Kiyoshi.

Populārākie vīriešu vārdi un to nozīme

Gadu gaitā ir mainījusies vārdu izvēles mode. Pagājušā gadsimta 50. gados zēnus visbiežāk sauca Šigeru (ziedošs, sulīgs), Hiroši (dāsns, plaukstošs), Takaši (slavējams), Osamu (disciplinēts, mācīts), Minoru (augošs). Septiņdesmitos gados populāri bija vārdi Makoto (godīgs, patiesīgs), Tsuyoshi (spēcīgs, drosmīgs), Kenichi (ken – gudrs, ichi – pirmais), Daisuke (liels palīgs). 90. gados vecāki savas atvases visbiežāk sauca Shota (lidot, pārpilnība), Takuya (attīstība), Kenta (ken – veselība, ta – pārpilnība), Tsubasa (spārns). Mūsdienās populārākie vārdi ir Yuma (pastāvība, patiesība), Ren (lotoss), Hiroto (būt ar augstiem centieniem), Shota un Sho (lidot).

Japāņu sieviešu vārdi un to nozīme

Sieviešu vārdi bieži beidzas ar zilbi ko, kas nozīmē bērnu, vai mi (skaistums), kā arī e, yo, na un ka. Agrāk ļoti rūpējās, lai vārdam būtu īpaša nozīme un senas tradīcijas. Mūsdienās var novērot, ka japāņi arvien biežāk izvēlas vārdus, kas skan jauki, lai gan to nozīme dažkārt ir neskaidra. Pagājušā gadsimta 50. gados populārākie vārdi bija Kazuko (kazu – miers, ko – bērns), Youko (You – jūra, ko – bērns), Keiko (Kei – svētība, ko – bērns), Sachiko (sachi – laime, ko – bērns). 70. gados meitenes visbiežāk sauca par Youko (You – saule, ko – bērns), Tomoko (Tomo – zināšanas, ko – bērns), Yuuko (Yuu – bagātība), Mayumi (Ma – patiesība, yu – brīvība, mi – skaistums), Junko (Jun – nevainība, ko – bērns). 90. gados populāri bija tādi vārdi kā Misaki (mi – skaistums, saki – uzplaukt), Ai (mīlestība), Mai (deja), Aya (krāsains). Pēdējos gados populārākie vārdi ir šādi: Juina (Yui – sasaistīt, apvienot, na – dārzenis, zaļš), Hina (Hi – saule, gaisma, na – dārzenis, zaļš), Aoi (malva), Yua (Yu – sasaistīt, a – mīlestība), Yui (Yu – sasaistīt / pilnība, i – apģērbs).