JAPĀŅU VIRTUVE

KĀ PAREIZI ĒST AR IRBULĪŠIEM?

Japāņu virtuvi ir iemīļojuši cilvēki no visas pasaules. Suši, ramen vai udon, kā arī daudzi citi japāņu gardumi ir kļuvuši par pastāvīgu Eiropas restorānu ēdienkaršu sastāvdaļu. Japāņu kultūra un virtuve ir atradusi daudz piekritēju arī Polijā. Tomēr, runājot par pašu ēšanas tehniku - daudzi no mums nezina, kā ēst japāņu ēdienus.

Japāņu irbulīši

Japāņu irbulīši (jap. hashi) – Tālo Austrumu galda piederumu ekvivalents, ar ko ēd ēdienu, – ir divi noteikta garuma irbulīši, kas izgatavoti no koka vai bambusa, porcelāna, kaula, metāla, ziloņkaula, pulēti un dažkārt pārklāti ar ornamentiem. Dažreiz irbulīši ir izgatavoti no dārgmetāliem, piemēram, zelta vai sudraba. Tas ir daudz dārgāks izstrādājums nekā no plastmasas, bambusa vai koka izgatavotie irbulīši, un tāpēc ir luksusa prece. Tās ir populāras visā pasaulē, bet visbiežāk tās izmanto Āzijas izcelsmes virtuvē. Irbulīšiem ir divi garumi – īsākais, ko izmanto gan ēšanai, gan ēdiena gatavošanai, un garākais, aptuveni 30-40 cm garš, ko izmanto cepšanai vai vārīšanai. Visizplatītākie ir vienreizējas lietošanas koka vai bambusa irbulīši (jap. waribashi), (kuri vienmēr ir sasieti kopā – pirms maltītes katrs tos pats atplēš, pateicoties tam ir garantēts, ka tie nav lietoti). Tie nevada karstumu, tāpēc ar tiem ir ērtāk ēst, un ļoti bieži tie ir lakoti un dekorēti. No metāla izgatavotie irbulīši bieži vien ir papildus ar reljefu galos, kurus izmanto, lai satvertu ēdienu – lai rīsi un gatavais ēdiens neizslīdētu no to satvēriena. Koka un bambusa irbulīšus arī lako, lai tie būtu ūdensizturīgi.

Kā ēst ar irbulīšiem?

Biežs jautājums, ko eiropieši uzdod, apmeklējot japāņu restorānus, ir: “Kā ēst suši ar irbulīšiem?” un kā vispār turēt un lietot šo īpašo galda piederumu. Ēšana ar irbulīšiem pati par sevi nav sarežģīta, un to ir viegli apgūt, ievērojot dažas vienkāršas vadlīnijas. Trīs punkti, kas jāpatur prātā, uzsākot maltīti, kuru vēlaties ēst ar kociņiem, ir šādi:

  1. Vienu no irbulīšiem, kas būs nekustīgs “pamats”, ievieto starp rādītājpirkstu un īkšķi un tur ar vidējo un īkšķi.
  2. Otru, kustīgo irbulīti novieto paralēli nekustīgajam un tur ar īkšķi un rādītājpirkstu.
  3. Ar augšējo irbulīti satveram ēdienu, atbalstot to pret nekustīgo irbulīti. Īkšķis un rādītājpirksts palīdz mums veikt manevrus.

Ievērojot iepriekšminētos norādījumus, mums būtu veiksmīgi jāēd japāņu maltīte tradicionālajā stilā.

Ēšanas ar irbulīšiem tehnika

Kad jau zinām, kā turēt ēdiena irbulīšus, mums jāpievērš uzmanība vēl dažām detaļām. Japāņi piešķir lielu nozīmi pašai ēšanas tehnikai, tostarp noteikumiem par savuir-vivre, kurus apejot, var tikt uzskatīts par netaktisku uzvedību un riskējam pakļaut sevi izsmieklam. Tāpēc nedrīkst spēlēties ar ēdiena nūjiņām vai vicināt tās, laizīt tās, iebāzt ēdienā (tas asociējas ar upurēšanu mirušajiem), rādīt ar tām uz priekšmetiem vai cilvēkiem un turēt tās aizvērtā plaukstā.

Pārējās preces