Japāņu irbulīši (jap. hashi) – Tālo Austrumu galda piederumu ekvivalents, ar ko ēd ēdienu, – ir divi noteikta garuma irbulīši, kas izgatavoti no koka vai bambusa, porcelāna, kaula, metāla, ziloņkaula, pulēti un dažkārt pārklāti ar ornamentiem. Dažreiz irbulīši ir izgatavoti no dārgmetāliem, piemēram, zelta vai sudraba. Tas ir daudz dārgāks izstrādājums nekā no plastmasas, bambusa vai koka izgatavotie irbulīši, un tāpēc ir luksusa prece. Tās ir populāras visā pasaulē, bet visbiežāk tās izmanto Āzijas izcelsmes virtuvē. Irbulīšiem ir divi garumi – īsākais, ko izmanto gan ēšanai, gan ēdiena gatavošanai, un garākais, aptuveni 30-40 cm garš, ko izmanto cepšanai vai vārīšanai. Visizplatītākie ir vienreizējas lietošanas koka vai bambusa irbulīši (jap. waribashi), (kuri vienmēr ir sasieti kopā – pirms maltītes katrs tos pats atplēš, pateicoties tam ir garantēts, ka tie nav lietoti). Tie nevada karstumu, tāpēc ar tiem ir ērtāk ēst, un ļoti bieži tie ir lakoti un dekorēti. No metāla izgatavotie irbulīši bieži vien ir papildus ar reljefu galos, kurus izmanto, lai satvertu ēdienu – lai rīsi un gatavais ēdiens neizslīdētu no to satvēriena. Koka un bambusa irbulīšus arī lako, lai tie būtu ūdensizturīgi.
Biežs jautājums, ko eiropieši uzdod, apmeklējot japāņu restorānus, ir: “Kā ēst suši ar irbulīšiem?” un kā vispār turēt un lietot šo īpašo galda piederumu. Ēšana ar irbulīšiem pati par sevi nav sarežģīta, un to ir viegli apgūt, ievērojot dažas vienkāršas vadlīnijas. Trīs punkti, kas jāpatur prātā, uzsākot maltīti, kuru vēlaties ēst ar kociņiem, ir šādi:
Ievērojot iepriekšminētos norādījumus, mums būtu veiksmīgi jāēd japāņu maltīte tradicionālajā stilā.
Kad jau zinām, kā turēt ēdiena irbulīšus, mums jāpievērš uzmanība vēl dažām detaļām. Japāņi piešķir lielu nozīmi pašai ēšanas tehnikai, tostarp noteikumiem par savuir-vivre, kurus apejot, var tikt uzskatīts par netaktisku uzvedību un riskējam pakļaut sevi izsmieklam. Tāpēc nedrīkst spēlēties ar ēdiena nūjiņām vai vicināt tās, laizīt tās, iebāzt ēdienā (tas asociējas ar upurēšanu mirušajiem), rādīt ar tām uz priekšmetiem vai cilvēkiem un turēt tās aizvērtā plaukstā.